2015.gada Aktualitātes
NATO karavīri no Amerikas iepazīstas ar Latvijas 2. Pasaules kara vēsturi.
Svētdien, 2015.gada 25. septembrī, grupa Amerikas karavīru no Adažos dislocēto NATO spēku vienībām ieradās Mores kauju muzejā.
Ar 2. Pasaules kara vēsturi Latvijā izsmeļošā stāstījumā viņus iepazīstināja Latvijas NBS kapteinis J.Slaidiņš. Karavīri ar interesi apskatīja muzeja ekspozīciju.
Ar Mores kauju norisi J. Slaidiņa vadībā karavīri varēja iepazīties Mores kauju piemiņas parkā esošajās Latviešu leģiona 19. divīzijas pozīcijās.
Šāda veida NATO karavīru iepazīstināšana ar Latvijas kara vēsturi nenotiek pirmo reizi, bet ir kļuvusi jau par tradīciju.
Latvijas Nacionālas aizsardzības akadēmijas kadeti Mores kauju vietās
2015.gada 15. un 16. oktobrī apmēram 30 NAA kadeti ieradās Mores pagastā, lai apsekotu un analizētu 1944.gada kauju vietas. Viņi pilnā ekipējumā izstaigāja Siguldas aizsardzības līnijas ierakumus posmā Kārtūži - More. Iepazinās ar Mores kaujas vēsturiskiem notikumiem muzejā un palīdzēja muzeja brīvdabas ekspozīcijas eksponātu pārvietošanā.
Mores kauju piemiņas parkā iekārtoja nakšņošanas vietu un veica darbus pie 2.pasaules kara bunkura atjaunošanas.
Tumsas aizsegā kadeti veica ložmetēja apšaudes imitāciju ar salūtmunīciju bijušajā kaujas laukā Mazratnieku un Saulīšu (Zavadas) māju pļavā.
Pasteidzieties baudīt zeltaino rudeni Morē.
Rudens krāsas un noskaņas dabā ir arī Morē. Steidzieties baudīt dzērvju balsis, briežu aurus, saules zelta pielietos mežus, čaukstošās lapas zem kājām un rudens smaržas Mores pagasta tūrisma maršrutā.
Mores kauju muzejā var iepazīties ar 1944.gada rudenī notikušo kauju norisi un to vēsturisko nozīmi. Ne mazāk interesanta ir seno lauksaimniecības un amatniecības darbarīku un izstāde jaunajā ekspozīciju ēkā.
Vēl tikai līdz 20. oktobrim varēs redzēt dabas krāsas adījumos TLMS „Atkalnis” un studijas „Baiba” izstādē „Dabas brīnums adītos tērpos”.
Muzeja teritorijā pie dīķa šoruden iestādījām 100 bērziņu, lai nākamajā rudenī apmeklētājus priecētu birzīte ar vēl zeltaināku noskaņu.
Mores kauju 71.gadskārtas pasākums Mores pagastā 2015.gada 26.septembrī
Siguldas novada Mores pagastā 26.septembrī norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 71.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, bet arī visi, kuriem nav vienaldzīga Latvijas vēsture.
Latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā muzikālo priekšnesumu sniegs Zemessardzes orķestris un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vīru koris „Tēvija”. Atmiņās dalīsies Mores kauju dalībnieki, leģionāri, Viestura Ordeņa kavalieri Jānis Špičs un Edgars Skreija, kuram šogad aprit 91 gadi. Noslēgumā klātesošos pie ugunskura cienās ar karavīru pusdienām. Mores kauju muzejs apmeklētājiem būs atvērts visas dienas garumā.
1944.gada septembrī Morē notika viena no smagākajām Otrā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā, tai bijusi izšķiroša loma Latvijas vēsturē.
Mores kaujas aculiecinieku atmiņās.
Ir rudens un tuvojas Mores kauju atceres diena 26.09.2015. Mums, Mores kauju muzeja darbiniekiem, tas ir laiks pārdomām par paveikto vēsturisko vērtību saglabāšanā.
Pēdējā laikā, cik ir bijis mūsu spēkos, esam apzinājuši un viesojušies pie Mores pagasta pirmskara iedzīvotājiem un pierakstījuši viņu stāstījumu par kara laikā piedzīvoto un novēroto. Atmiņu stāsti ir ļoti jaunu cilvēku skatījumā vai viņu vecāku atmiņu pārstāstā. Katrs iztaujātais cilvēks Mores kaujas ir vērojis no savas atrašanās vietas un viņu liecība ir kā mazs puzles gabaliņš. Liekot tos kopā var veidoties kāda notikuma patiesā aina.
Siguldas aizsardzības līnijas ierakumi pie Sudas purva sadalīja Mores pagastu divās daļās: latviešu leģiona kontrolētā teritorijā un Sarkanās armijas okupētā daļā.
Atmiņu stāsti liecina par traģisku notikumu Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Siguldas aizsardzības līnijas Kārtūžu sektorā laikā ap 28. septembri. Sarkanās armijas artilērijas vienība, kas bija ieņēmusi pozīcijas aiz Līgatnes- Nītaures ceļa pie “Kalniņu”mājām spēcīgi apšaudīja leģionāru ierakumus uzkalnā pie Kārtūžu muižas. Pārdzīvotās bailes artilērijas viesuļuguns laikā kauju starplaukā “Meldru” mājās atstāstīja Uldis Bērziņš. Savukārt Jānis Kalniņš no “Atmiņu” mājām, kas atradās pie Sudas purva Sarkanās armijas frontes pusē, stāstīja kā karavīri ar un bez šutenēm pa grupām dzīti purvam pāri Kārtūžu virzienā. Leģionaru Kārtūžu pozīciju spēcīgo artilērijas apšaudi ļoti skaidri atceras 42.pulka kareivis Kārlis Zīraks. Kad artilērijas apšude pierimusi, leģionāri devušies uz ierakumiem augstienē un ieraudzījuši visu ierakumu malu uz Sudas purva pusi nosētu ar kritušiem sarkanarmiešiem. Tupuriņu ģimene kauju laikā bija izgājusi no savām mājām un mitinājās pie “Kalniņu” mājām, kur bija izvietojusies sarkanarmiešu artilērija. Vija Bērziņa, dzim. Tupuriņa, savā stāstā uzsvēra faktu, ka apšaudes laikā kāds sarkanarmietis jāšus trieca zirgu auļos un nonācis pie artilēristu komandiera, bijis ļoti uztraukts un pieprasījis tūlīt pārtraukt apšaudi.
Krietni pēc kara, kad Sarkanās armijas veterāni satikās Mores skolā atzīmēt Mores “atbrīvošanas” datumu - 6.oktobri, skolotāja Velta Kaktiņa zināja stāstīt, ka kāds Padomju armijas virsnieks nesniedzis roku kapteinim Kudinovam, jo viņš itkā šāvis uz viņa karavīriem. P. N. Kudinovs Mores kauju laikā bija artilērjas pulka komandieris.
Varbūt šie stāsti apšauba mītu par it kā “Mazratnieku” ierakumos apbērtiem kritušiem karavīriem. Mores kauju dalībnieks 44.pulka 3.rotas pirmā vada komandieris Pauls Vanags, kurš cīnījās tieši “Mazratniekos”, viesojoties Mores muzejā nevarēja apstiprināt šo faktu. Par ierakumu daļēju aizbēršanu pirms kaujām gan viņs teica, jo tie bijuši izrakti pārāk dziļi.
Par latviešu leģionāru cīņām 50 gadus pēc kara nedrīkstēja runāt, par Mores kaujām padomju laikā rakstīja to, ko vajadzēja rakstīt, vai arī nerakstīja neko. Tagad pēc 71 gada arvien grūtāk satikt Mores kauju aculieciniekus.
Ar J. Celmiņa iniciatīvu un Siguldas Domes atbalstu ir uzņemta filma “Mores kaujām 70”. Filmā ir stāsts par J.Celmiņa vectēvu, kas kā latviešu leģionārs cīnījās savā dzimtajā pusē Morē. Mores kauju gaitai filmā var izsekot kapteiņa Jāņa Slaidiņa stāstījumā. Savās atmiņās dalās Mores kauju dalībnieks pie Kārtūžu muižas leģionārs Kārlis Zīraks un morēnietis Jāzeps Bicāns, kas ar lopu ganāmpulku bija nonācis apšaudē pie “Zušiem”. I. Kļaviņa savā stāstījumā neslēpj pārdzīvotās emocijas divu nedēļu ilgajā bēgļu izbraucienā no “Staiņu” mājām Mores kauju laikā.
40 minūšu garo filmu var noskatīties Mores kauju muzeja telpās interaktīvajā stendā.
Mores kauju atceres dienā 26.09.2015. gaidām viesus Mores kauju muzejā “Kalna Kaņēnos” no plkst 9:00 līdz vēlam vakaram.
Biedrības “Mores muzejs” valde.
Teksts un foto A.Brača
Pieredzes apmaiņas braucienos uz Polijas un Igaunijas militārā mantojuma muzejiem.
2015.gadā biedrības „Mores muzejs” biedri devās apskatīt to, kas palicis pāri no iekarotāju varenības Polijā – Hitlera bunkurus un arī Gdaņskas pilsētu. Par vēsturi daudz lasīts un dzirdēts, bet tiešs pieskāriens vēstures liecībām rod patiesākas atziņas.
Igaunijā izvēlējāmies apskatīt muzejus un bijušos militāros objektus Saremā salā.
Netālu no Tallinas bijušā Igaunijas prezidenta Peka 1989.gadā no pamatiem atjaunotajā rezidencē Harjumā iekārtots Igaunijas Brīvības cīņu muzejs ar ļoti daudzpusīgu un bagātīgu eksponātu krājumu. Muzeja veidotājs Johannes Tōrs pagājušajā gadā Igaunijas muzeju darbinieku grupas sastāvā apmeklēja Mores kauju muzeju un šovasar ļoti laipni mūs uzņēma savā valstībā.
Muzeju nakts Mores kauju muzejā 2015
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā kļūst arvien populārāks. Šogad apmeklētāju skaits bija lielāks nekā iepriekš, ap 800 līdz 1000 dažāda vecuma interesentu. Viņi piedalījās visā, kas bija paredzēts pasākuma programmā.
Kopā ar pagasta ļaudīm vienmēr sarūpējam kaut ko jaunu. Šoreiz tā ir jauna izstāde „Mores lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrībai 105 gadi”, ar ko atklājām ekspozīciju jaunajā muzeja palīgēkā. Jaunā ēka pavērusi iespējas izstādīt muzeja eksponātu jaunieguvumus un pagasta vēstures izpētes materiālus.
Bufete „Mores garša” tika labi novērtēta un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.
Biedrība „Reāls piedzīvojums” atrakcijas vadīja līdz sabiezēja tumsa, bet muzeja ekspozīcijās apmeklētāju plūsma turpinājās pāri pusnaktij.
Paldies Mores pagasta pašdarbniekiem un jaunu eksponātu dāvinātājiem, muzeja brīvprātīgiem palīgiem!
Amatniecības izstāžu telpā atklāta jauna izstāde
Mores kauju muzeja Amatniecības izstāžu telpā šogad ir apskatāma Tautas lietišķās mākslas studiju „Atkalnis” un „Baiba” izstāde „Dabas brīnums adītos tērpos”.
2015.gada 11.jūlijā plkst.12:00 muzejā studiju vadītājas Baibas Balodes meistarklase un konsultācijas.
Tikšanās ar studiju dalībniecēm un pieredzes apmaiņa. Gaidīti visi adīt gribētāji.
Bez muzeja pastāvīgās ekspozīcijas vēl var iepazīties ar Antona Brača dzintara kolekciju un izstādi „Mores lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrībai 105 g.”
Muzeja nakts Mores muzejā
2015. gada 16. maijā Mores kauju muzejā ("Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads) biedrība „Mores muzejs” ar Siguldas novada domes atbalstu rīko Muzeju nakts pasākumu - „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Muzeja apmeklējums un atrakcijas dalībniekiem būs bez maksas.
Pasākuma programma:
17:00-24:00 Ekskursijas muzeja ekspozīcijās. Video materiālu demonstrējumi-Mores kaujām 70.
19:00-19:30 Jaunas ekspozīcijas „Mores mašīnu koplietošanas sabiedrībai 105 gadi” atklāšana ar Mores amatieru teātra „Oga” piedalīšanos.
19:30-22:00 Atrakcijas, sacensības un citas aktivitātes biedrības „Reāls piedzīvojums” piedāvājumā.
19:30 -23:00 Mores uzņēmēju un kulināru produkcijas piedāvājums bufetē „MORES GARŠA”
Uz ugunskura vārīta „Burvju tēja”.
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā!
Biedrība „Mores muzejs”
Mores pagasta Tautas nams
Jaunums tūristiem Mores pagastā.
Ar 2015.gadu tūristiem un iedzīvotājiem kļuvis pieejams Zušu sēravots. Šī avota ūdens un dūņu dziednieciskās īpašības ir pētītas jau pirms 100 gadiem un to izmantošanas vēsture ir bijusi nozīmīga.
Ar vietējo iedzīvotāju iniciatīvu un Eiropas Savienības finansējumu ir izbūvēta dabas taka uz Zušu sēravotu, lai cilvēkiem būtu iespēja pasmelt avota ūdeni un baudīt dabas dāvanu.
Dabas taku var atrast pavisam netālu no Mores kauju piemiņas vietas - Latviešu leģionāru brāļu kapiem, otrā pusē ceļam Sigulda - Jūdaži – More.
