2011.gada Aktualitātes
Nozīmīgs eksponātu dāvinājums Mores kauju muzeja ekspozīcijas paplašināšanai.
2011.gada nogalē Ērgļu novadā Palšu purvā kūdras izstrādes darbu gaitā tika atrastas kaujās cietušas Sarkanās armijas lidmašīnas JAK-9T atlūzas. Vēsturiskā atraduma izcelšanai tika organizēta meklētāju grupa, kurā dalību ņēma bijušie karavīri, policija, zemessardzes 19.Nodrošinājuma bataljona un uzņēmēja pārstāvji Afganistānas kara veterānu biedrības biedra Ziedoņa Ločmeļa vadībā.
Kūdras slāņos 4 - 6 m dziļumā atrada lidotāja Jevgēnija Ustinova mirstīgās atliekas, dokumentu somu, labi saglabājušos izpletni, lidmašīnas motoru, ieročus, munīciju.
Šie atradumi bez atlīdzības tika nodoti Mores kauju muzejam un būs apskatāmi 2012.gada pavasarī jaunā ekspozīciju stendā.
Izpētot atradumus tika konstatēts, ka J. Ustinovs iesaukts 15.gaisa armijas sastāvā un beidzis lidotāju skolu Astrahaņā. Viņa lidmašīna 1944.gada 16.septembrī neatgriezās no kaujas uzdevuma.
No 14. – 17.septembrim 1944.gadā notika liels Sarkanās armijas 1.,2.un 3. Baltijas frontes uzbrukums Rīgas virzienā. 5.aviācijas iznīcinātāju pulks atbalstīja uzbrukumu tieši virs frontes līnijas. Vācu armijai šai sektorā pie Ērgļiem darbojās 14.tanku divīzija un zenītartilērija. Iespējams, ka lidmašīnu JAK-9T notrieca zenītartilērijas šāviņš.
Informācija par Zivsaimniecības projektu 2011.gadam.
Biedrība „Mores muzejs” 2011. gadā īstenojusi projektu „Zivju dīķa atjaunošana, labiekārtošana un pieejamības nodrošināšana Mores muzeja teritorijā”
Nr.10-04-ZL06-Z401204-000003
Projektu līdzfinansē Eiropas Zivsaimniecības fonds pasākuma „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros
Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Finansējums 19 619,- LVL, t.sk. publiskais finansējums 17 616,-LVL
Projekta mērķis:
Popularizēt sabiedrībā zivsaimniecības iespējas Mores pagastā, rosinot vietējos iedzīvotājus dažādot saimniecisko darbību pievēršoties tradicionālai dīķsaimniecībai. Uzskatāmi parādīt iespējas ,ko dod ES finansējuma piesaiste.
Projektā paveiktie muzeja teritorijas labiekārtošanas darbi:
- Padziļināts un paplašināts dīķis muzeja teritorijā;
- Izbūvēti grāvji un iekārtota drenāžas sistēma.
- Labiekārtota dīķa apkārtne, uzbūvēta koka laipa un iesēti zālieni ap dīķi, iestādīti pirmie apstādījumi.
- Izbūvēta ugunskura vieta un izvietoti jauniešu atpūtas soliņi.
- Iekārtoti velosipēdu turētāji;
- Paplašināta stāvvieta un iekārtoti celiņi kopsummā izbūvējot 642 kv.m grants seguma muzeja teritorijā;
- Izbūvēts betona bruģis 21 kv.m muzeja ieejas celiņam un jaunās tualetes uzbrauktuvei, nodrošinot to pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
Projekta ietvaros paveiktie novadpētniecības darbi:
- Apsekoti bijušie un esošie Mores pagasta dīķi, vāktas Mores pagasta iedzīvotāju atmiņas par dīķsaimniecības vēsturi.
- Sastādīta Mores pagasta dīķu karte un izvietota stendā pie dīķa un zivsaimniecībai veltītā novadpētniecības ekspozīcijā muzejā.
Ielādēt karti pilnā izmērā
NBS Cēsu instruktoru skolas pasākums Mores kauju piemiņas vietās
Šā gada 20.oktobrī Mores kauju piemiņas parkā NBS Instruktoru skolas Vecākā Instruktora kursa kursanti saņēma Vecākā instruktora kursa kvalifikācijas zīmi par sekmīgi apgūto kursa programmu.
Viesojoties Morē un Mores kauju muzejā, NBS Instruktoru skolas kursanti no dažādām NBS vienībām iepazinās ar Mores kauju vēsturi un 2. pasaules kara Siguldas aizsardzības līnijas pozīcijām Morē.
Rudens darbu talka Mores kauju muzejā
8.un 9.septembrī Mores kauju muzejā sapulcējās ap 12 muzeja draugu un biedrības „Mores muzejs” biedri kopējiem rudens darbiem, ko paveikt muzeja darbinieku spēkiem vien nav iespējams. More talciniekus sagaidīja tērpusies krāšņā rudens rotā.
Lielākie rudens darbi paveikti. Šī gada laikā muzejs un tā teritorija ieguvuši jaunu veidolu. Sirsnīgs paldies visiem talciniekiem! Pavasarī atkal gaidīsim palīgus stādīšanas darbos.
Mores kauju atceres pasākums
2011.gada 24.septembrī
Mores kauju 67.gadadienas atceres pasākums notika š.g. 24.septembrī. Sākumā svētbrīdis Latviešu leģiona karavīru kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā, tad turpinājums Mores kauju piemiņas parkā.
Sarīkojuma oficiālo daļu vadīja Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Daudzo runātāju vidū bija Mores kauju virsnieks – rotas komandieris kapteinis Atis Homka un ložmetējnieks Jānis Spīčs, kurš Mores kaujās tika smagi ievainots.
Sarīkojumu kuplināja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības kora „Tēvija” un Siguldas pilsētas jauktā kora „Spārni” dziedātās dziesmas un Nacionālo Bruņoto spēku orķestris.
Pasākumā piedalījās vietējie iedzīvotāji un viesi no visas Latvijas. Visus priecēja saulainā rudens diena un karavīru pusdienas brīvā dabā.
Noslēgumā visi dalībnieki iepazinās ar Mores kauju muzeja jaunumiem un saņēma bukletu „Mores kauju piemiņas vietas”, ko sastādījusi un izdevusi biedrība „Mores muzejs” EEZ un Norvēģijas valdības finansēta projekta ietvaros. Šogad uz atceres pasākumu muzejā tika izveidota jauna izstāde „Trimdā izdotās grāmatas”, kuras Mores kauju muzejs saņēma dāvinājumā no Čikāgas Latviešu biedrības.
Biedrības „Mores muzejs” 2011.gada pavasarī veiktās aktivitātes LEADER projekta
„Neturi sveci zem pūra”- Mores kauju muzeja telpu piemērošana „Amatniecības darbnīcas” aktivitātēm kultūras un interešu izglītības jomā” ietvaros.
- Par projekta līdzekļiem izremontētajās telpās atjaunotas 19/20.g.s. mājsaimniecības un amatniecības priekšmetu ekspozīcijas,
- 14. maijā atklāta pirmā amatnieku izstāde – tautas daiļamata meistares Baibas Balodes personālizstāde „Saredzēt dabā” un Mores skolas meiteņu rokdarbu izstāde, kas būs apskatāmas visu sezonu.
- Vietējiem iedzīvotājiem un citiem muzeja apmeklētājiem noorganizēti Amatu dienas pasākumi,t.sk. kalēj meistara J. Ricika darba prasmju demonstrējumi.
- Mores skolas skolēniem organizētas apmācības rotkaļa darba prasmju apguvei.
Trīs mēnešus 2011. gada pavasarī ar rotkaļa darbu iepazinušies apmēram divdesmit Mores pamatskolas skolēnu. Nodarbību apmeklējums ir brīvs - pēc bērnu vēlēšanās un netraucējot citus skolas pasākumus. Nopietni un ar aizrautību darba prasmes apgūst 10 skolēnu, kuri izteikuši vēlēšanos arī vasaras brīvlaikā atnākt uz muzeju, lai konsultētos rotu izgatavošanā. Sākumā jauno amatnieku rociņas pieradinātas pareizi lietot instrumentus, iepazinuši metāla īpašības un izgatavotas pirmās rotas izmantojot dažādus ķēžu vijumus. Sana Brēmane, Milena Teterovska, Sandija Vītola auskariņus ar pērlītēm izgatavojušas vasaras priekam. Elvis Laizāns ir paspējis sev izgatavot īsti vīrišķīgu ķēdi, bet viņa gatavotās rokassprādzes nēsā māsa un māmiņa.
Rudenī projekta ietvaros nodarbības turpināsies vēl 3 mēnešus un noslēgumā paredzēta izgatavoto rotu izstāde muzejā.
Ložmetēja ligzdas atjaunošana 2.pasules kara Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos Mores kaujas piemiņas parkā.
2011.gada 19.maijā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Cēsu Instruktoru skolas „ierakumu atjaunotāju komanda” bruņojušies ar lāpstām, āmuriem, baļķēniem (un ne tikai) ieradās realizēt senu ieceri – atjaunot tik tikko pamanāmo ložmetēju ligzdu ierakumā pie paša ceļa. Darbs vīriem bija pa spēkam un labi organizēts, jo viss bija iepriekš saskaņots ar pašvaldības pārstāvi, izpētīts un saplānots. Komanda ieradās ar pilnu instrumentu un materiālu nodrošinājumu darba izpildei.
Parka apmeklētāju ērtībai tika izgatavota pāreja centrālam ierakumam no trim garākiem baļķēniem, ko šim nolūkam sarūpēja Mores kauju muzeja pārstāvis Antons Bračs.
Pēc darba karavīri apmeklēja Mores kauju muzeju. Muzejā interese bija par visām ekspozīcijām un izstādēm, arī rokdarbu, jo Cēsu Instruktoru skolas kolektīvā ir 38 % sieviešu.
Morēnieši ir pateicīgi par profesionāli paveikto ložmetēju ligzdas atjaunošanas darbu. Būsiet vienmēr gaidīti viesi muzejā!
Amatu diena un Muzeja nakts Morē
2011.gada 14.maijā pl.12.00
Mores muzejā maija otrajā sestdienā tradicionāli pulcējās Mores pagasta iedzīvotāji, tuvi kaimiņi un tālāki ciemiņi, lai piedalītos „Muzeja nakts” pasākumā, uzzinātu kādi jaunumi muzejā un pabūt atkal visiem kopā.
Šogad muzejā pirmoreiz tika rīkota Amatu diena ar mērķi popularizēt amatniecības darba prasmes. Ierosme pasākumam radās apzinot mūsu cilvēku paaudzēs mantoto un no jauna apgūto amatniecības darba prasmju kopumu. Tā ir bagātība, ko mēs nedrīkstam zaudēt, tā ir pieredze, kurā vajag dalīties.
Amatu dienas pasākums bija iecerēts kā muzeja telpu atklāšana apmeklētājiem pēc remonta. Rekonstrukcijas darbi tika veikti iepriekšējā gadā par biedrības „Mores muzejs” projektiem piešķirtiem līdzekļiem no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentiem un Latvijas valsts. Tos veica SIA „Siguldas celtnieks”.
Amatu dienas pasākumu ieskandēja Mores sieviešu vokālais ansamblis „Ceriņi” ar jaunu programmu „Pavasara noskaņas”.
Tālāk viesi devās uz muzeja otru stāvu, kurā glīti izremontētajās telpās atjaunotas mājsaimniecības un amatniecības ekspozīcijas. Atsevišķa telpa atvēlēta ikgadējām amatnieku darbu izstādēm.
Kaimiņu novada Nītaures pagasta pārstāves Baibas Balodes rokdarbu personālizstādes „Saredzēt dabā” atklāšana ir sākums jaunai tradīcijai Mores muzejā.-ikgadējām novada un reģiona amatnieku izstādēm.
Baiba Balode ir Tautas studijas „Atkalnis” vadītāja, izcila rokdarbu meistare un sava virziena rokdarbos iedibinātāja. Katrs Baibas roku darinātais tērps ir mākslas darbs, kas dzimis saskarsmē ar dabu. Šo māku un mākslu viņa ir popularizējusi un mācījusi cilvēkiem vairāk kā 30gadus vadot studijas un demonstrējot tērpus visā valstī un aiz tās robežām.
Autores stāstījums par katra tērpa tapšanu ir interesants, par krāsu un dziju izvēli, par pielietotām adīšanas tehnikām, kombinējot ar mežģīņu un „ielāpīšanas” tehniku. Bet pats interesantākais ir mēģināt uzminēt, no kura gala vai punkta tērps ir sākts adīt. Izstādes atklāšanā piedalījās divas Nītaures rokdarbu studijas dalībnieces parādot savus darinātos tērpus. Praktiskus padomus adīšanā ieguva arī Mores rokdarbnieces un Mores skolas skolēni.
Mores pamatskolas meitenes izstādījušas interesantus savu tērpu papildinājumus - makramē un filcēšanas tehnikā darinātas jostas un rotas.
Kalēja darba meistars Jānis Riciks muzejā izstādījis kaltu svečturu kolekciju. Uz pasākumu viņš bija atbraucis un iedarbinājis īstu ēzi. Klātesošie varēja vērot cik veikli Jāņa rokās instrumenti izveido kaltu dzelzs krāsns kruķi, kas tagad ilgi kalpos muzeja kamīnam, vai krampīti dārza vārtiņiem. Šos it kā vienkāršos kalēja darba paņēmienus ierādīja augsts sava amata pratējs, jo Jānis Riciks strādājis restaurācijas darbos un mācījis jaunos kalējus. Savā laikā viņš parādījis meistarību kaļot slieces mūsu valsts izlases bobsleja kamanām, ar kurām izcīnītas medaļas pasaules mērogā.
Muzeja darbinieka Antona Brača izgatavotās rotas labi iederas jaunajās izstāžu telpās. Viņa organizētā Jauno rotkaļu pulciņa dalībnieki bija visieinteresētākie skatītāji visās Amatu dienas norisēs.
Tālāk sekoja morēniešu un nītauriešu cienasta degustācija un recepšu un pieredzes apmaiņa dažādās jomās. Tika apspriesti priekšlikumi nākošo gadu izstādēm.
Tā nemanot Amatu diena pārtapa Muzeju naktī, kurai moto „Kaimiņi”.
Apmeklētāji ieradās muzejā līdz vēlai naktij. Notika diskusijas par vēstures tēmām un pieredzes apmaiņa, kā radīt muzeju un tik interesantas izstādes. Tas viss nāk no mums pašiem, no mūsu tautas.
Mores muzejs izsaka pateicību kaimiņu novada un sava novada ļaudīm par piedalīšanos pasākumā.
Pavasara talka Mores kauju muzeja teritorijā 30.04.2011.
Vislatvijas lielās talkas ietvaros Mores muzeja teritorijas sakopšanā piedalījās pārstāvji no Zemessardzes 19. Nodrošinājuma bataljona.
Veicamais darba uzdevums atbilstošs karavīru specialitātei. Jāpārvieto un jāpārmontē uz stingrāka pamatojuma vācu armijas 2.pasaules karalaika metāla bunkurs. Tādus izmantoja purvos, kur nevarēja ierakties. Tagad tas ir brīvdabas ekspozīcijas eksponāts. Darbs it kā neliels, bet atbildīgs un septiņi karavīri un septiņi biedrības pārstāvji darbu pabeidza krietnā pēcpusdienā.
Darba rezultāts – pavisam cita izskata bunkurs, daudz labāks, varēs to aplūkot tūkstošiem apmeklētāju šai sezonā Mores kauju muzejā.
Papildus tika pārrunāta sadarbība – autentisku 2.pasaules kara laika ierakumu un bunkura izveide muzeja teritorijā.
Biedrības valde izsaka lielu pateicību visiem talciniekiem!
Informācija par Zivsaimniecības projektu 2011.gadam.
Lauku atbalsta dienests apstiprinājis 2011.gadam Biedrības „Mores muzejs” izstrādāto un konkursā iesniegto projektu „Zivju dīķa atjaunošana, labiekārtošana un pieejamības nodrošināšana Mores muzeja teritorijā” Nr.10-04-ZL06-Z401204-000003 Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākuma „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros.
1. Projekta mērķis
Popularizēt sabiedrībā zivsaimniecības iespējas Mores pagastā, rosinot vietējos iedzīvotājus dažādot darbību pievēršoties tradicionālai dīķsaimniecībai. Uzskatāmi parādīt iespējas ,ko dod ES finansējuma piesaiste.
2. Projekta finansiālais atbalsts:
Kopējais finansējums 20 000,00 LVL;
Publiskais finansējums 17 615,65 LVL
Projekta īstenošana :
- Izpildītājs biedrība „Mores muzejs”;
- no 27.07.2010. līdz 15.12.2011.;
- Vieta „Kalna Ķaņēni”, Mores pagasts Siguldas novads.
3. Projektā paredzētie muzeja teritorijas labiekārtošanas darbi:
- Padziļināt avotu dīķi muzeja teritorijā;
- Uzbūvēt koka laipu dīķī un iekārtot zālienu ap dīķi;
- Izbūvēt grants celiņus un ugunskura vietu pie dīķa;
- Izvietot soliņus un velosipēdu turētājus;
- Izbūvēt betona bruģa uzbrauktuvi pie tualetes.
4. Jauna novadpētniecības ekspozīcija Mores muzejā:
- Izpētīt materiālus un izgatavot pagasta karti ar esošiem un bijušiem zivju dīķiem;
- Iekārtot muzeja 2.stāvā nelielu zivsaimniecības ekspozīciju;
- Izgatavot stendu pie atjaunotā dīķa ar informāciju par dīķsaimniecības iespējām Mores pagastā.
Sēru vēsts
2011.gada 21. martā 87 gadu vecumā no mums šķīrās Mores kauju rotas komandieris, Mores kauju vēstures saglabātājs, muzeja veidošanas iniciators un aktīvs dalībnieks, virsleitnants Rolands Kovtuņenko. 26. martā ar militāru godu tika guldīts zemes klēpī Meža kopos Rīgā.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.
Biedrības „Mores muzejs” valde.
Rolands Kovtuņenko uzrunā Mores kauju piemiņas pasākuma dalībniekus 2009.gada 3.oktobrī.
