2018.gada aktualitātes

Siguldas novada pašvaldības Atzinības raksts
Mores kauju muzejam.

Siguldas novada pašvaldība ar Atzinības rakstu novērtējusi biedrības “Mores muzejs” sešpadsmit gadu darbu, veidojot privāto Mores kauju muzeju un tā ekspozīciju, labiekārtojot teritoriju, un veicot izglītojošo darbu un sabiedriskās aktivitātes, iesaistot vietējos iedzīvotājus.

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītajā pasākumā “Tā mana daļa gadsimta” biedrības “Mores muzejs” vadītāju Antu Braču godināja kā Siguldas novada Gada novadnieku.

Visiem apbalvojuma saņēmējiem Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U.Mitrevics un priekšsēdētāja vietniece L. Sausiņa pasniedza Siguldas novada ģerboņa sudraba piespraudi, pašvaldības domes Atzinības rakstu un rakstainus cimdus.

Biedrības “Mores muzejs” biedri ir pagodināti un pateicīgi par novērtējumu darbam, kas veltīts mūsu valsts vēsturei, mūsu karavīriem cīņā par neatkarību un ļoti sarežģītos vēstures pagriezienu periodos. Biedrība izsaka pateicību visiem, kas palīdzējuši šai darbā: muzeja darbībā iesaistītajiem, vietējiem iedzīvotājiem, muzeja draugiem, sadarbības partneriem.

Esam gandarīti, ka Mores pagasta iedzīvotāji ir lepni par Mores kauju muzeju, labprāt piedalās pasākumu veidošanā un teritorijas labiekārtošanā un izmanto to ikdienā.

Sevišķa pateicība Siguldas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu Kultūras projektiem un līdzfinansējumu sabiedriskā labuma biedrības “Mores muzejs” īstenotajiem Eiropas Savienības finansētiem projektiem.

   

Pētera Apiņa grāmata “Latvijai 100”.

Biedrība Mores muzejs “ bija aicināta piedalīties grāmatas atvēršanā š.g. 16.augustā Ārstu biedrībā Rīgā. Grāmatas sastādītājs un tekstu autors ir Ārstu biedrības prezidents P. Apinis.

Grāmatas veidotāji divu gadu laikā pabija visās Latvijas pilsētās, novados un pagastos meklējot materiālus, kas ļautu uzburt vīziju par Latviju simts gados. No Mores kauju muzeja foto arhīva bijām iesnieguši atlasei ap 40 Mores pagastu raksturojošus attēlus.

Grāmata ir liela formāta ar 540 lapaspusēm, kur ievietotas vairāk kā 4400fotogrāfijas no visas Latvijas veltot katram gadam divus atvērumus un vairāk.

Visi, kas bija piedalījušies grāmatas veidošanā, bija aicināti parakstīties zem fotogrāfijām divos grāmatas eksemplāros. Viena grāmata Nacionālajai bibliotēkai, otra Valsts prezidentam, lai tā allaž atrodama Prezidenta pilī.

           

No Mores muzeja iesūtītām fotogrāfijām grāmatā “Latvijai 100” iekļautas sešas:

• 1922.gads. Saulīšu mājas kūts celtniecība Morē. Abos pasaules karos pār šo saimniecību ilgstoši pastāvēja frontes līnija.(90.lpp.);
  
• 1925.gads 31.maijs. Sporta svētki Morē, Akenstakas muižas parkā. (103. Lpp.);
  
• 1946.gads. Dravu māju pēdējais zirgs kolhozam. (193.lpp.);
  
• 1990.gads 11.novembris. Pieminekli Mores leģionāru Brāļu kapos uzstāda tēlnieki Andrejs un Matiass Jansoni (tēvs un dēls).(380.lpp.)
  
• 1998.gads. Latviešu leģionāru Brāļu kapi Mores pagastā pie Roznēnu ozola.(Pēc Mores kauju piemiņas pasākuma septembrī)(414.lpp.)
  
• 2007.gads. Mores senjoru deju kopa “Dāmītes” uzstājas Mores kauju muzejā Vispasaules latviešu virsnieku salidojuma dalībniekiem.(456.lpp)
  

Vēl vienas kaujas Mores pagastā pirms 100 gadiem.

1. Pasaules kara beigās latviešu strēlnieku pulki pulkvežu J.Vācieša un A.Krustiņa vadībā sekmīgi atvairīja atsevišķo vācu armijas daļu uzbrukumus 1917.gada 12. un 18. septembrī Mores muižas un Peļņu mājas apkārtnē un atsvieda vāciešus aiz Mālpils muižas.

Pēc šīm kaujām vācu armija atvilka savus spēkus līnijā Inčukalns – Suntaži –Daugavas labais krasts, bet krievu cara armija ieņēma pozīcijas līnijā Nītaure-Līgatne. Kara darbībā iestājās pasīvais periods līdz 1918.gada februārim, bet Mores pagasts palika zonā starp frontēm un pakļauts iznīcībai.

Mores kauju muzejā ir apskatāma izstāde veltīta 1. Pasaules kara notikumiem Mores pagastā, kurā var gūt īsu ieskatu par 1.pasaules kara darbību Latvijas teritorijā, Mores apkārtnē un par grūtībām, kas bija jāpārcieš Mores ļaudīm un visiem Latvijas teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem. Izstādē apskatāmi ieroči, munīcija, nepublicēti fotomateriāli un morēniešu saglabātās atmiņas par šo laiku.

Šobrīd par kaujām liecina latviešu strēlnieku apbedījumu vieta Mālpils kapos, latviešu strēlnieku kauju piemiņas vieta “Peļņi” un latviešu strēlnieku Brāļu kapi Nītaurē.

Pielikumā: Izstādes stends par kaujām pie “Peļņiem” Mores pagastā. (PDF)

   

---

Mores kauju piemiņas pasākums 22.09.2018.

Mores kauju piemiņas pasākums notiks 22.09.2018. pl.12:00 Latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola

Pl.14:00 Mores kauju piemiņas parkā.

---

Rokdarbu meistarklase Morē 2018.

Mores kauju muzejā 14.jūlijā uz Rokdarbu meistarklasi pulcējās ap 40 rokdarbnieces no Siguldas, Mālpils, Nītaures, Zaubes, Saulkrastiem, Rīgas, u.c. novadiem. Meistarklasē cimdu un zeķu sarežģītāko vietu izadīšanu ierādīja viena no pazīstamākajām latvju rakstu adītājām Ilze Kopmane no Inčukalna novada, bet pērlīšu rakstus veidot ar savu tehniku iedrošināja rokdarbniece no Mālpils Māra Klintsone. Savu redzējumu par krāsu salikumu un krāsainību pašu rokām darinātos tērpos izteica Tautas daiļamata meistare un studijas vadītāja Nītaurē Baiba Balode.

Noslēgumā rokdarbnieces no studijām “Atkalnis”, “Madaras” un Saulkrastu rokdarbu pulciņa parādīja jaunākos darbus un demonstrēja tērpus. Daļa no tiem publicēti jūlija nogalē iznākušajā žurnāla Praktiskie rokdarbi pielikumā Nr.4 Rokdarbi Latvijas simtgadei.

Latvijas simtgadei veltītā izstāde ”Rokdarbs 100 gados” Mores kauju muzejā būs apskatāma līdz valsts svētkiem.

Pasākuma dalībnieki šķīrās kā seni draugi un izteica vēlēšanos tikties Morē nākošvasar.

           
           
           
           
           
           
           
           
           
           
 

---

2018.gada 14.jūlijā plkst. 13-os Mores kauju muzejā,
”Kalna Kaņēni” Mores pagasts, Siguldas novads,
norisināsies pasākums „Rokdarbnieču meistarklase”

Mores kauju muzejā no š.g. 1.jūnija līdz 31.oktobrim ir apskatāma Latvijas 100-gadei veltīta izstāde “Rokdarbs 100 gados”. Izstādē redzami trīs paaudžu rokdarbnieču darinātie darbi, kas atlasīti no trīs dzimtu rokdarbu kolekcijām. Izstādē redzamie darbi ir apliecinājums amatniecības un tautas mākslas prasmju pārmantošanai vairākās paaudzēs. Mājamatniecības izstrādājumi liecina par latviešu tautas 100 gados pārdzīvotiem dažādiem vēstures posmiem.

Izstāde apskatāma kopā ar Mores kauju muzeja ekspozīciju.

Izstādes ietvaros norisināsies pasākums „Rokdarbnieču meistarklase”

Pasākuma programma:

1. Trīs dzimtu trīs paaudžu rokdarbu izstādes “Rokdarbs 100 gados” apskate un tikšanās ar kolekciju īpašniekiem.
2. Tautas lietišķās mākslas studijas “Atkalnis” dalībnieču
• Ilzes Kopmanes rakstaino cimdu un zeķu meistarklase;
• Māras Klintsones pērļu rakstu pielietošanas meistarklase;
• Latvijas 100-gades svētku tērpu demonstrēšana.
3. Rokdarbnieču pieredzes apmaiņa, rokdarbu demonstrējumi un iedvesma jaunradei.
4. Kafija un tēja azaidā.
5. Noslēgumā ap plkst. 16-tiem Mores zemnieku saimniecību gardumu degustēšana un piedāvājums.

Dalībniekiem vēlams ņemt līdzi savus rokdarbus un groziņu azaidam.
Pasākums bez maksas.
Plašāka informācija: t. 26699694, 29446115 un www.moresmuzejs.lv

Pasākumu organizē biedrība „Mores muzejs” un
Tautas lietišķās mākslas studija “Atkalnis”.

---

Rotkaļa darbi Latvijas simtgadei

Latvijas televīzijas (LTV 1) raidījuma 4.studijas darbinieku grupa iepazinās ar Mores pagastu un sagatavoja sižetu “More – ciems ar leģionāru muzeju un kamīna malkas ražotni”, ko parādīja 2018.gada 29.janvāra vakarā. Tas bija īss stāsts par Mores kauju muzeja nonākšanu zemnieku saimniecībā “Kalna Kaņēni”. Tika parādīti muzeja dvēseles-gida un rotkaļa Antona Brača izstādītā rotu kolekcija.

Šogad, iedvesmojoties no gaidāmajiem Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem, rotu kolekcija papildināta ar etnogrāfiskā stilā veidotām piespraudēm ar dzintaru. Tās piemērotas gan mūsdienīga apģērba, gan Dziesmu svētku dalībnieku tērpu rotāšanai.

     
     
   

---

Atklāta izstāde “1.pasaules karš Mores pagastā”.

Biedrība “Mores muzejs” Siguldas pašvaldības finansēta Kultūras projekta “Muzeju nakts Mores kauju muzejā 2018” ietvaros organizēja muzeja nakts pasākumu, kas notika š.g. 19.maijā.

Šī gada muzeju nakts tēma “Šūpulis”. Mores muzejs pievērsās 100 gadu vecu notikumu izpētei Mores pagastā. Tas bija 1.pasaules kara laiks. Laiks, kad kara un revolūciju liesmās dzima mūsu valsts Latvija un skarbo “šūpuli” darināja Latviešu strēlnieki.

Pasākuma gaitā senie notikumi atdzima Mores tautas nama amatierteātra dalībnieces Ineses Kļaviņas lasītajos morēniešu atmiņu stāstos un vēstures pētnieces Daces Eipures stāstā par Nītauri. Latviešu strēlnieku izcīnīto “Peļņu” kauju vēsturisko nozīmi savā uzrunā uzsvēra Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš, bet pasākumu ar strēlnieku dziesmām pieskandēja vīru vokālais ansamblis “Neprāts” no Priekuļiem. Oficiālās daļas noslēgumā tika atklāta izstāde par 1.pasaules kara notikumiem Morē, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei un būs apskatāma līdz 18.novembrim. Materiālus izstādei izpētīja un apkopoja biedrība “Mores muzejs” kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas aktīvistiem.

Pasākuma laikā apmeklētāji varēja savu veiklību un spēku samērot atrakcijās biedrības “Reāls piedzīvojums” piedāvājumā. Mores ekoloģisko saimniecību saimnieces priecājās par lielo piekrišanu viņu produkcijai “Bufetē “Mores garša””. Nosalušos sasildīja uz ugunskura vārīta “Pavasara burvju” tēja.

Pasākuma laikā muzejā un muzeja brīvdabas teritorijā ieradās ap 700-800 apmeklētāju.

       
       
       
       
       
     

---

Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2018.

2018.gada 19.maijā no 18:00 – 24:00
"Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads

“Šūpulis” - šī gada tēma Muzeju nakts pasākumiem visā Latvijā.

Mūsu valsts dzimšana pirms 100 gadiem bija kara apstākļos. Skarbo ”šūpuli” sāka darināt jau latviešu strēlnieki 1.pasaules kara laikā.

Muzeju nakts pasākums būs veltīts 1.pasaules kara notikumiem Mores pagastā. Vēsturisko atmiņu “spodrināja” Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas aktīvisti, Mores iedzīvotāji sadarbībā ar Mores kauju muzeju un visi projektā iesaistītie.

Pasākuma programma:

18:00 līdz 24:00

• Mores kauju muzeja ekspozīciju apskate un interaktīvā stendā video filmas „Mores kaujām 70” demonstrējums visa pasākuma laikā.
• Daudzveidīgas atrakcijas un jautrās stafetes biedrības “Reāls piedzīvojums” piedāvājumā;

19:00-19:45

• Izstādes “1.pasaules karš Mores pagastā” atklāšana ar Latviešu strēlnieku apvienības pārstāvju dalību,
• Mores pagasta Tautas nama amatierteātra dalībnieku lasījumā 1.pasaules kara vēstures notikumi un Mores iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas stāsti;
• Latviešu strēlnieku dziesmas vīru vokālā ansambļa “Neslinko” priekšnesumā;
• Latviešu strēlnieku rekonstruētā ekipējuma demonstrējumi.

19:45-23:00

• Uz ugunskura vārīta „Mores pavasara tēja”;
• Mores saimniecību pavasara gardumu baudīšana “Bufetē Mores garša”
• Diskusijas un stāsti turpinājumā.

23:00-24:00

• Pavasara vakara burvības baudīšana draudzīgās sarunās pie ugunskura ievziedu un pieneņu ziedu laikā.

Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā! Ieeja bez maksas.

Biedrība “Mores muzejs” un biedrības “Latviešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļa
Mores pagasta Tautas nams
Pasākumu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.

     

---

More muzejs - vieta, kur cilvēki meklē jaunumus neizpētītā vēsturē.

Siguldas avīze marta mēnesī publicēja rakstu par Mores muzeja tapšanas vēsturi

Mores pagasta cilvēku dzīvi kopš seniem laikiem ir noteicis pagasta ģeogrāfiskais novietojums – patālu no administratīviem centriem, bet vienlaicīgi ne pārāk tālu no Rīgas, ainavis - kās Vidzemes pauguraines dienvidrietumu daļā, kur ledāju morēnu sanesumu avotainie uzkalniņi mijas ar purvainām ieplakām. Tas noteica iedzīvotāju izvēli pamatā nodarboties ar lopkopību un meklēt papildus darbības nozares gan agrāk, gan mūsdienās.

Mores pagasta teritorija sava novietojuma dēļ ir kļuvusi par kaujas lauku abos pēdējos pa saules karos.

Viss raksts (PDF)

---

NATO karavīri pateicas par iespēju iepazīt memoriālo muzeju
veltītu Mores kaujām.

Īsi pirms Ziemassvētkiem un 4.01.2018. Mores kauju muzeju apmeklēja vairākas NATO karavīru grupas un iepazinās ar vēsturiskām ekspozīcijām. Pēc tam neliela karavīru delegācija ieradās, lai izteiktu pateicību un pasniegtu piemiņas velti muzejam.

Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā muzeju ir apmeklējuši ap 300 NATO karavīru.

       
     

---

Laimīgu 2018. gadu visiem,
kuri ir ar mums un iecerējuši būt pie mums Mores kauju muzejā!

2017.gadu esam aizvadījuši sekmīgi. Muzeja ekspozīcijas un muzeja teritorijā organizētos pasākumos ir piedalījušies 4000 apmeklētāju. Tas ir tikpat cik iepriekšējā gadā, neskatoties uz tūrismam nepiemērotiem laika apstākļiem - vēso un lietaino laiku no pavasara līdz pat rudenim. Turklāt notika vērienīgi remonta darbi ceļa posmā Augšlīgatne –Nītaure, kas apgrūtināja nokļūšanu Morē.

Labā ziņa ir tā, ka tagad Mores kauju muzeju no Augšlīgatnes ir iespējams sasniegt, braucot pa gleznainu ceļu ar pirmklasīgu asfalta segumu. Paldies ceļiniekiem! Mēs visi to sen bijām pelnījuši.

2018.gadā Mores muzejā varēs apskatīt jaunu izstādi par karadarbību Mores pagastā pirms 100 gadiem, 1.pasaules kara laikā un pēc tam. Arī amatniecības izstādēs būs jaunumi.

Būs gadskārtējie pasākumi muzejā – Muzeju nakts pasākums 19.05.2018. un jūlija mēnesī Rokdarbu meistarklase.

Gaidīsim vasarā muzeja darba čaklos palīgus - Mores skolēnus.

Turpināsim sadarbību ar pagasta iedzīvotājiem novadpētniecībā un pastāvīgi iepazīstināsim ar jaunumiem muzejā. Esat gaidīti viesi muzejā un vasarā atpūtā ar ģimenēm muzeja brīvdabas teritorijā.

Paldies visām pagasta saimniecībām, kas aktīvi piedalās pasākumos un sniedz atbalstu muzejam grūtāk risināmās problēmās.