2016.gada aktualitātes
Gada nogales notikumi Mores kauju piemiņas vietās.
2.decembrī Siguldas novada Mores kauju parkā norisinājās patriotiskā piedzīvojumu un izaicinājumu spēle „Jaunie Rīgas sargi”.
More pasākuma dalībniekus sagaidīja ar pirmo īsto sniegu un aukstumu. Tas jauniešu komandām nekavēja veikt karavīru uzdevumus ziemas apstākļos.
Pēc sacensībām pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Mores kaujas vēsturiskiem notikumiem Mores kauju muzejā.
Pasākuma mērķis bija atraktīvā veidā popularizēt Jaunsardzes kustību un Nacionālos bruņotos spēkus pusaudžu un jauniešu vidū.
Plašāks izklāsts www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/13017
Kā katru gadu, 27.oktobrī, NBS Cēsu instruktoru skola organizēja savu audzēkņu rudens talku Mores kauju piemiņas parkā un Mores kauju muzejā
Muzeja teritorijā karavīri “izcīnīja cīņu” ar rudens lapu dzelteno paklāju. Par to muzeja darbinieki un muzeja apmeklētāji ir ļoti pateicīgi.
Mores kauju piemiņas parkā karavīri sadarbībā ar Mores pagasta darbiniekiem turpināja darbus pie atjaunotā ierakuma nostiprināšanas un uzsāka vēl viena bijušā bunkura vietas izpēti un savienojošā ierakuma atjaunošanu.
Mores kauju piemiņas pasākums
Izglītojošā ekskursija skolēniem Mores kaujas piemiņas vietās
2016.gada 24.septembrī Latviešu leģionāru brāļu kapos Morē un Mores kauju piemiņas parkā notika kritušo karavīru piemiņas pasākums.
Pasākuma ietvaros ar LR saeimas finansiālu atbalstu un Nacionālās apvienības deputātu tiešu līdzdalību Mores kauju muzejā un Mores kauju vietās tika organizēta izglītojoša ekskursija Siguldas novada skolu, Līgatnes un Zvejniekciema skolu skolēniem.
Skolēnu grupas apmeklēja Mores kaujās kritušo karavīru Brāļu kapus pie Roznēnu ozola, Mores kauju muzeja teritorijā apguva palīdzības paņēmienus ievainotam karavīram, noskatījās filmu par Mores kauju vēsturi. Muzeja gida stāstījums muzeja ekspozīcijās par 2.pasaules kara notikumiem Morē ar skatu no abām frontes pusēm vēstīja par šīs kara epizodes nozīmi kara vēsturē kopumā. Viktorīnā uzdotie jautājumi nostiprināja apgūtās zināšanas. Draudzīgā noskaņa, azaids un uz ugunskura vārīta tēja sasildīja dalībniekus dzestrajā rudens priekšpusdienā.
Mores kauju piemiņas parkā Siguldas aizsardzības līnijas ierakumus skolēni izstaigāja kopā ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini Jāni Slaidiņu, piedalījās svinīgā pasākumā un piemiņas zīmes atklāšanā 1.rotas komandierim un Mores kauju piemiņas saglabātājam Rolandam Kovtuņenko.
Skolēniem pirmo reizi bija finansiāli nodrošināta dalība Mores kauju piemiņas pasākumā. Skolēni un skolotāji bija apmierināti ar izglītojošās ekskursijas daudzpusīgo programmu.
Otrā pasaules kara Mores kauju 72.gadskārtas atceres pasākumi Morē
sestdien, 24.septembrī
Plkst.12.00
Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Plkst.14.00
Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums un piemiņas zīmes atklāšana Mores kauju 1.rotas komandierim, Viestura ordeņa kavalierim virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko.
Atceres pasākumus rīko Latviešu virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Aizsardzības ministrija.
Mores kauju atceres dienā Mores kauju muzejs atvērts apmeklētājiem no 9.00 līdz 18.00
1944.gada Mores kaujas mālpiliešu atmiņās
Latvijas Zinātņu akadēmija un Mālpils novada pašvaldība augusta mēnesī izdeva Zinātnisku rakstu krājumu “Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads”, kas ir kultūrvēsturisko izdevumu sērijas “Letonikas bibliotēka” 7. grāmata.
Mālpils bibliotēkā 19.augustā sirsnīgā pasākumā notika grāmatas atvēršana, piedaloties autoriem, grāmatas veidotājiem un interesentiem no Mālpils un apkārtējiem pagastiem.
Grāmatas satura pirmsākumi tika iezīmēti pirms trim gadiem ar vēsturiskiem lasījumiem konferencē Mālpilī 2013.gada augustā. Kultūrvēsturniece mālpiliete Ieva Pauloviča uzaicināja Mores kauju muzeja darbiniekus apkopot muzeju krājumā esošos materiālus un sagatavot vēsturisku lasījumu par tēmu “1944.gada Mores kaujas mālpiliešu atmiņās”. Darbs pie šī pētījuma bija interesants, jo uzzinājām daudz jauna intervijās ar vecāka gada gājuma mālpiliešiem. Apkopojot materiālus par tēmu, parādās tas, ka Mores kaujas nenotika tikai frontes līnijā, bet tās nodrošināja plaša aizmugure un ierauti karā tika visi iedzīvotāji.
1944.gada Mores kaujas mālpiliešu atmiņās (PDF)
Rokdarbu meistarklase Mores muzejā.
Mores kauju muzeja otrajā stāvā šogad līdz 18. novembrim ir apskatāma Latvijas Amatniecības kameras amatu meistares Dzintras Ozolas un Tautas lietišķās mākslas studijas „Rītausma” dalībnieces Dagnijas Liepas rokdarbu izstāde.
Šīs izstādes ietvaros 2016.gada 16.jūlijā notika rokdarbnieču pasākums, kurā pieredzē un amata gudrībās dalījās ne tikai jau minētās amatu meistares, bet arī citu novadu studiju vadītāji un dalībnieki.. Pasākuma programma bija ieinteresējusi rokdarbnieces no Cēsīm, Inčukalna, Siguldas, Rīgas, Saulkrastiem, Ķekavas, Lielvārdes, Nītaures, Zaubes, Mālpils un vēl citiem novadiem, pat no Tukuma. Kopā sanācām un sabraucām ap 50 dāmu, neskaitot pavadītājus kungus, kuri iedziļinājās kara vēstures un 20.gs.mājamatniecības darbarīku izpētē.
Rokdarbnieces saieta guvuma vērtību skalā ievērtēja pieredzes apmaiņu, jaunu zināšanu un dažādu tehniku prasmju apgūšanu, kontaktu dibināšanu un jaunu ideju rosinošu darbu iepazīšanu izstādē. Tērpu demonstrējumos piedalījās gandrīz katrs dalībnieks, dodot savu pienesumu radošuma izpausmē rokdarbos.
Pasākuma atmosfēra bija jauka. To kuplināja vasaras zāļu tēja, vietējo saimnieču unikālā medus kūka un svaigi sietie siera ritulīši ciema kukulim mājās palicējiem. Rokdarbnieces šķīrās krietnā vakara pusē ar domu par tikšanos Morē nākamo vasaru, bet ziemā aicinās uz padziļinātu pieredzes apmaiņu jauniepazītos kolēģus.
2016.gada 16.jūlijā plkst. 13-os
Mores kauju muzejā Siguldas novadā norisināsies
„Rokdarbnieku meistarklase”
Rokdarbnieku satikšanās un LAK amatu meistares Dzintras Ozolas un TLMS „Rītausma” rokdarbnieces Dagnijas Liepas personālizstādes apskate.
Pasākuma laikā paredzamas vairākas meistarklases:
- Dzintra Ozola rādīs apģērbu darināšanu no audumu detaļām,
- Dagnija Liepa demonstrēs izsmalcinātu mežģīņu adīšanu,
- TLMS „Atkalnis” un studijas „Baiba” vadītāja Baiba Balode dalīsies pieredzē par adījumu rotāšanu gobelēna tehnikā (ielāpījums).
Ap plkst. 15.00 paredzama pasākuma dalībnieku izgatavoto tērpu demonstrējumi. Pieredzes apmaiņa pie kafijas/tējas tases un Mores zemnieku saimniecību gardumu degustēšana.
Dalībniekiem vēlams ņemt līdzi savus rokdarbus un groziņu azaidam.
Plašāka informācija: t. 26699694, 29446115 un www.moresmuzejs.lv
Pasākumu organizē biedrība „Mores muzejs”
sadarbībā ar žurnālu „Praktiskie Rokdarbi”
Rokdarbu izstāde Mores kauju muzejā
Mores kauju muzejā maijā atklāta jauna rokdarbu izstāde, kas būs apskatāma līdz 2016.gada 30.oktobrim. Interesenti var iepazīties ar Latvijas Amatniecības kameras tekstilnieku ģildes amatu meistares DZINTRAS OZOLAS adījumu un izšuvumu personālizstādi un TLMS „Rītausma” dalībnieces DAGNIJAS LIEPAS filigrānajiem rokdarbiem.
Dzintra Ozola ir viena no tekstilnieku ģildes radošākām personībām ar ļoti spilgti izteiktu individuālu rokrakstu.
Viņas darbi ir bijuši izstādīti izstādēs „No šūpuļa līdz kāzu gultai”, „Latvju zīmes”, „Krāsainais ceļš no Rīgas uz Tallinu”, "Neparastās mežģīnes" Pēterbaznīcā u.c. Meistares darbi guvuši pelnītu ievērību arī abās valsts mēroga Tekstilmākslu un Tautas lietišķo mākslu kolektīvu pašdarināto tērpu skatēs „Radošais nemiers”. Dzintra Ozola ir arī žurnāla „Praktiskie Rokdarbi” konsultante un vadījusi vairākas meistarklases tā lasītājām.
Dzintras radošums izpaužas dažādās tehnikās: gan mašīnizšūšanas (rišeljē, aplikāciju), gan rokas izšūšanas (lentīšu, dekoratīvais) veidos, tomēr lielākais meistares izaicinājums ir adīšana. Viņas adītajās jakās meistarīgi saplūst modernais un etnogrāfiskais, tā radot sievišķīgi romantiskus stāstus. Pirms ieraudzīt dienasgaismu katrs adījums ir rūpīgi izauklēts un izfantazēts.
Dzintras moto:
- Radot darbus es uzticos tikai dabai un sev.
- Mani fascinē krāsas un daba ir labākais to radītājs.
- Pie darba sēžos vien tad, kad man nav nevienas sliktas emocijas, kad apvienojas motivācija un iedvesma.
Dagnija Liepa TLMS “Rītausma” darbojas no 2010. gada. Dagnija radoši strādā dažādās rokdarbu tehnikās, gan adīšanā, gan tamborēšanā. Viņas lielākā aizraušanās ir mežģīņu veidošana kuģīšu tehnikā – frivolitē. Šajā tehnikā Dagnija darina greznas apkaklītes, sedziņas, rotas un ziedus.
Dagnija Liepa ar saviem rokdarbiem: mežģīnēm, lakatiem, mežģīņu rakstā adītām zeķēm, kleitām, rotas lietām piedalās studijas rīkotajās gadskārtējās, jubilejas un valsts izstādēs.
2013.gadā Dagnija piedalījās Dziesmusvētku izstādē “Dziesma top citāda”, un svētku laikā savā meistarklasē skatītājus iepazīstināja ar frivolitē mežģīņu darināšanu.
Katru gadu Dagnija rāda savas amata prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru” Iļģuciema Amatu mājā un Pārdaugavas svētkos Arkādijas parkā.
Dagnija Liepa vairākus gadus ir žurnālu “Praktiskais Latvietis” un “Praktiskie Rokdarbi” konsultante.
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2016.
Mores kauju muzejā 21.maijā notika Muzeju nakts pasākums, kura tēma bija veltīta 20.gadsimta Mores pagasta muzikantu grupām un kolektīviem. Mores iedzīvotāji pirms gada pieteicās nodot muzeja glabāšanā bijušā pūtēju orķestra lielās taures un citus instrumentus. Visu gadu muzeja darbinieki kopā ar pagasta vecākā gadu gājuma cilvēkiem vāca ziņas, fotogrāfijas un pierakstīja atmiņu stāstus par agrākos laikos Mores pagastā spēlējošām lauku kapelām un pūšamo instrumentu orķestriem.
Muzeju naktī pasākuma dalībnieki varēja iepazīt Mores muzikantu un Zaļumu svētku vēsturi izstādītās senās afišās, foto materiālu stendā, atmiņu stāstu lasījumā un bijušā pūtēju orķestra dalībnieku spilgtāko atgadījumu atstāstā. Dejas viduslaiku tērpos demonstrēja seno deju grupa „Ballare”. Krāšņi savas dejas izpildīja Mores deju grupa „Dāmītes”. Visu vakaru muzicēja pūtēju ansamblis „Sigulda” Jāņa Raslava vadībā.
Kā īstā Zaļumballē netrūka atrakcijas un Mores saimnieču gardumu degustācija. Dzestrajā pilnmēness naktī lieti noderēja kafija un ugunskura „Pavasara” tēja.
Muzeja ekspozīcijas bija apskatāmas jau no pieciem vakarā. Atzinību guva jaunā amatnieku personālizstāde „Dzintras Ozolas izšuvumi un adījumi tērpos un Dagnijas Liepas filigrānie rokdarbi”.
Bijām parūpējušies par ērtāku mašīnu novietošanu pasākuma laikā.
Pateicamies visiem, kas palīdzēja saglabāt un popularizēt muzikantu vēstures lapaspusi Mores pagasta novadpētniecībā.
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2016
„Zaļumballe Morē”
2016.gada 21.maijā no 18:00 – 1:00
„Kalna Kaņēni”, Mores pagasts, Siguldas novads
Šogad Muzeju nakts atslēgvārds ir „Durvis”. Mores kauju muzejā durvis tiks pavērtas, lai ieskatītos Zaļumu svētku vēsturē un atcerētos pagājušā gadsimta Mores pagasta muzikantus.
Pasākuma programma:
No 18:00 visa pasākuma laikā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate. Interaktīvā stendā videofilmas „Mores kaujām 70” demonstrējumi.
19:00-20:30
- Zaļumu svētku un Mores muzikantu vēstures lappuses pāršķirstīs Mores pagasta Tautas nama amatierteātra „Oga” dalībnieki.
- Muzicēs pūtēju ansamblis „Sigulda” Jāņa Raslava vadībā.
- Dažādu gadsimtu dejas un to vēsture seno deju grupas „Ballare” sniegumā.
- Dejotprieku rosinās Mores pagasta Tautas nama senioru deju kopa „Dāmītes”.
- Tikšanās ar bijušā Mores pūtēju orķestra dalībniekiem.
20:30 Mores saimniecību labumi „Bufetē Mores garša” (par maksu).
Daudzveidīgas atrakcijas un jautrās stafetes biedrības „Reāls piedzīvojums” piedāvājumā.
21:00-22:00 Zaļumballes atklāšana ar polonēzi visiem un dejas pūtēju ansambļa „Sigulda” mūzikas pavadībā.
22:00-1:00 Pavasara vakara burvības baudījums draudzīgās sarunās pie ugunskura ievziedu un pieneņu ziedu laikā.
Uz ugunskura vārīta „Pavasara tēja”.
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā! Ieeja bez maksas.
Pasāskumu nodrošina:
Biedrība „Mores muzejs”
Mores pagasta Tautas nams
Siguldas novada pašvaldība
Kritušajiem leģionāriem Morē
Ojārs Ēvalds Bīriņš, Zaube.
|
Pār Mori rudens saule staro,
Un lapas zeltītās
Starp kokiem lidinās.
Pie birztaliņas lauku virtuvīte dūmo
Tās smaržas kairīgās
Šurp ļaudis vilinās.
Vien ozols Rozēnos
Stāv nopietni un klusi.
Tas kā arvien ir maskēšanās apmetnī
Un savās zīmotnēs
Tas neliek zvaigznītes,
Vien zīlītes kokus auklē rudenī.
Jau cik daudz gadu pagājuši
No kaujām Mores apkārtnē,
Tik ozols liecina par laika plūsmu
Un modri sarga karavīru mieru,
Jo daudz šeit puišu sagūlušu
Uz mūžu Mores zemītē,
Zem svešiem karogiem tie cīņā gāja,
Lai savu tautu paglabātu
No Sibīrijas lēģeriem,
No čekas moku kamerām,
Lai dotu ļaudīm iespēju
Bēgt prom no krievu varmākām.
Vien netika dots leģionāriem
Savu likteni lemt pašiem.
Komandieru lēmums skarbs:
Cīņā krist par zemi dzimto,
Palikt šeit! Un cīņai gals.
|
Aust saulains rīts par Mores zemi,
Bet vīros bažas, satraukums.
Vai lemts būs tālāk cīņās doties,
Vai šeit ar zemi savienoties,
Ar durkli rakstot vēsturē
Par kaujām Mores apkārtnē.
Cik daudziem saule pēkšņi krita,
Cik daudziem skaistā diena dzisa,
Jo nāves melnais apmetnis
Bij’ pasauli jums aizsedzis.
Vairs nedzird šāviņus un lodes,
Vien Dieva miers jums dvēs’lē rodas.
Bet nebija jums dusēt ļauts
Zem ozolzariem svētā mierā,
Vēl vienā cīņā naidnieks sauc,
Jo viņu uzvara nav vērtē,
Bet jūsu slavas tiem par daudz.
Tiek spridzināta zīme svētā.
Raud smilgu krāsā rasas lāses,
Skan gāju putnu atvadas,
Ar sirmām galvām, ziediem rokās
Stāv kara biedru pulciņš mazs.
Vairs nelīst asaras kā senāk
Vien tikai skumjas atmiņas.
Sapnis par ko cīņā gājāt,
Uz ko mēs klusi cerējām
Ir piepildīts no Dieva rokas
Un Latviju mēs atguvām.
Neviens vairs nevar aizliegt mums
Teikt pateicības vārdus Jums.
|
2009.03.10.
Mores kauju 65.gadadienā
