|
Mores kaujas
1944.gada septembrī Sarkanā armija izvērsa kara darbību Baltijas virzienā ar mērķi sašķelt un iznīcināt vācu armijas grupējumu „Nord”.
Sarkanās armijas uzbrukums virzienā – Nītaure - Sigulda – Saulkrasti – Rīga – 25.septembrī sasniedza Mores pagastā vāciešu izbūvēto Siguldas aizsardzības līniju. Mores pagastā ierakumos 10 km garumā izvietojās gandrīz tikai latviešu leģiona 19.divīzijas karavīri. Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas. Ienaidnieks uzbruka ar desmitkārtīgu skaitlisko pārspēku. 9 batljoni tika raidīti uz divu rotu aizsargātām pozīcijām Mores centrā, uzbrukumus atbalstīja artilērija, aviācija un tanki. Ar prettanku dūrēm leģionāri iznīcināja 4 tankus. Pietrūkstot artilērijai šāviņu, latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņas.
Sarkanās armijas 28.septembra pievakares pārrāvumu pie Kārtūžiem sīvā kaujā likvidēja nākošā rītā. Krita daudz sarkanarmiešu un viņu pulka komandieris. Nākošo dienu uzbrukumi kļuva vājāki un 30.septembrī Mores kaujas bija noslēgušās. Latviešu leģionāri savā zemē savu uzdevumu bija izpildījuši - pretinieks apstādināts.
Naktī no 5. uz 6.oktobri pēc pavēles vācu armija atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas.
6.oktobrī Sarkanā armija ar papildspēkiem uzbrukumā ieņēma tukšos Mores ierakumus.
Mores kauju pamatoti varam nosaukt par pēdējo Rīgas aizstāvēšanas kauju. Latviešu karavīra Tēvzemes mīlestība un varonība aizkavēja Sarkanās armijas pēkšņu izlaušanos uz Rīgu, novērsa vācu 18.armijas karaspēka ielenkumu Ziemeļvidzemē un Igaunijā, nodrošināja nepieredzēta apjoma armijas un civiliedzīvotāju evakuāciju.
Vācu karaspēks šo kauju laikā Rīgu bija atstājis un Sarkanā armija to ieņēma bez cīņas. Rezultātā Rīga netika sagrauta.
|
