2014.gada Aktualitātes
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”
atbalstīti un 2014.gadā īstenoti sekojoši projekti:
- „Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai Mores muzeja teritorijā”
Nr.13-04-LL01-L413201-000015
Plašāka informācija sadaļā Projekti
- „Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un kvalitatīvai nodrošināšanai Mores muzeja teritorijā”
Nr.14-04-LL01-L413201-000001
Plašāka informācija sadaļā Projekti
- „Kultūrvēsturisko priekšmetu ekspozīcijas telpa-noliktava Mores muzeja teritorijā”
Nr.14-04-LL01-L 413202-000007
Plašāka informācija sadaļā Projekti
Militāri – patriotiskā ekspedīcija Mores pagastā.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti 20. un 21.oktobrī veica ekspedīciju maršrutā Kārtūži – More pa 2. Pasaules kara kauju vietām Siguldas aizsardzības līnijā.
Ekspedīcijas ietvaros 25 karavīri iepazinās ar Mores kauju muzeja ekspozīcijām un vēsturiska sižeta filmu „Mores kaujām 70”.
Mores kauju piemiņas parkā kadeti aizsāka bunkura atjaunošanas darbus, izpētot to būvniecības paņēmienus pirms 70 gadiem. Ar 2.pasaules kara kauju stratēģiju 1944.gada rudenī Baltijā viņus iepazīstināja vēstures pētnieks Valdis Kuzmins no Latvijas Kara muzeja.
Karavīriem ekspedīcija bija arī izturības pārbaudījums, jo rudenīgie laika apstākļi un stiprās lietavas bija izcili nedraudzīgi.
NBS Cēsu instruktoru skola Mores kauju piemiņas vietās.
Par tradīciju kļuvusi Cēsu instruktoru skolas kvalifikācijas zīmes izsniegšanas pasākumu organizēt Morē.
Kursa absolventi iepazīstas ar Mores kauju vēsturi kauju vietās un muzejā, apvienojot to ar darbiem piemiņas vietu sakārtošanā.
Cēsnieki ir uzņēmušies ar laiku uzbūvēt bunkuru vietā, kur tas bija kara laikā Siguldas aizsardzības līnijā. Šoreiz tika sagatavoti kokmateriāli un izrakta tranšeja bunkura drenēšanai
Mores kauju 70-gadskārtas piemiņas pasākums
2014.gada 27. septembrī Morē.
12:00 Svētbrīdis kaujās kritušo Latviešu leģionāru kapsētā pie Roznēnu ozola.
- Latviešu Virsnieku apvienības pr-tāja kapteiņa Alekseja Ozoliņa uzruna.
- NBS kapelāna kapteiņa Raimonda Krasinska svētvārdi.
- Latvijas Valsts himna NBS orķestra izpildījumā.
- Siguldas novada domes pārstāvja uzruna.
- Dzied Latvijas Nacionālo karavīru b-bas koris "Tēvija" (diriģents Jānis Sējāns) – "Klusa,klusa latvju sēta" un "Kad šķiroties no tēva mājām".
- Ģenerāļu kluba pārstāvja uzruna.
- Zemessardzes pārstāvja uzruna.
- Latvijas Kara muzeja pārstāvja uzruna.
- Dzied koris "Tēvija" – R.Pauls , I.Ziedonis „ Svētvakars „.
- Sabiedriskās darbinieces Viestura ordeņa kavalieres Veras Valteres uzruna.
- Spēlē NBS orķestris.
- Viesu uzrunas.
- Ziedus noliek Nacionālā Aizsardzības akadēmija.
- Ziedus noliek Latvijas Nacionālo karavīru b-bas Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Brikmanis, un citi.
- Noslēguma vārdi.
ap 14:00 Mores kauju piemiņas parkā.
- Pasākumu atklāj Latviešu Virsnieku apvienības pr-tājs Aleksejs Ozoliņš.
- Tiek nolasīts Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums.
- Dzied Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns) - T.Bērziņš „Tēvijas moto”.
- Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa uzruna.
- NBS Apvienotā štāba , ZS , NAA u.c. oficiālo personu uzrunas.
- Dzied Santija Laizāne ( vokāls ) un Jānis Pastars ( ģitāra ): ”Es karā aiziedams” un „Es redzēju bāleliņu”.
- Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Sausiņas uzruna.
- Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības priekšsēdētāja Edgara Skreijas uzruna.
- Mores kauju dalībnieka, leģionāra Jāņa Spiča uzruna.
- Sabiedriskās darbinieces, Viestura ordeņa kavalieres Veras Valteres uzruna.
- Dzied Santija Laizāne un Jānis Pastars „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” un „ Manai tautai”
- Dzied Latvijas Nacionālo karavīru b-bas koris „Tēvija” „Pie Dieviņa gari galdi ”.
- Mācītāja Gunta Kalmes svētvārdi.
- Latvijas Valsts himna NBS orķestra izpildījumā un Zemessardzes Studentu bataljona zemessargu svinīgais salūts.
- Latviešu Virsnieku apvienības pr-tāja kapteiņa Alekseja Ozoliņa uzruna.
- Noslēgumā koris „ Tēvija” un visi klātesošie NBS orķestra pavadījumā dzied „ Es dziedāšu par tevi Tēvu zeme”.
- NBS kapelāns Raimonds Krasinskis un mācītājs Guntis Kalme svētī klātesošos.
- Ziedu noliekšana.
Mores kauju muzejā - ekspozīcijas apskate visas dienas garumā.
Mores kaujām 70
Šoruden aprit 70 gadu no smagākajiem 2. Pasaules kara notikumiem Siguldas novadā- Mores kaujas un kara postījumiem Siguldas pilsētā un apkārtnē.
Marta mēnesī pieminam karavīrus, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības par savas Tēvzemes brīvību un neatkarību. Reti, bet Mores kauju muzejā vēl iegriežas kritušo karavīru cīņu biedri. Rudenī muzeju apmeklēja 3.rotas 1.vada komandieris Mores kaujās „Mazratniekos” Pauls Vanags un viesu grāmatā atstāja vēstījumu:
Vēstures grāmatās par Mores kauju ir rakstīts paskopi, tā pieminēta ar vienu teikumu, vai labākā gadījumā ar vienu rindkopu. Plašāk par Mores kaujām raksta rotas komandieris Rolands Kovtuņenko savā grāmatā „Mores kauja”, kur apkopoti materiāli no arhīviem un muzeju krājumiem un atmiņu stāsti, kas ir autoru pierakstīti līdz 2004.gadam.
Mores kauju muzejā audioierakstu krājumā saglabāti latviešu karavīru un 2.pasaules karu piedzīvojušo cilvēku atmiņu stāsti, kas dokumentēti pēdējos astoņos gados. Vecākās paaudzes cilvēku dzīvesstāstos, gribi vai negribi, spilgti izgaismojas kara laika notikumi. Tas ir laiks, kad mūsu tautas vēsturē un katra cilvēka dzīvē notika krass pagrieziens. Aculiecinieku atmiņās notikumi parādās daudzšķautņaini, caur katra cilvēka individuāli pieredzēto un saprasto, tie ir bērna acīm redzēti, jauniešu piedzīvoti, ar karavīra vai virsnieka izpratni uztverti.
Dzīvojot Morē ikdienā redzam vietas, kas ir nozīmīgas kādā aculiecinieka stāstā. Lūk uzkalniņš, tik tuvu frontes ierakumu līnijai. No tā artilērijas novērotājs un uguns koriģētājs Arnolds Līgotnis ar tālskati kā uz delnas redzējis pretinieka uzbrucēju kustību un darbību plašākā joslā. Viņš atceras to, kā sarkanarmieši dzīti uzbrukumā un kas notika ar tiem, kam pietrūka drosmes.
„Mazratnieku” mājvieta – smagākais Mores kauju iecirknis. Mājas saimniekiem, kuri kauju dēļ bija spiesti atstāt mājas, līdz šai dienai nav skaidrs, kas toreiz pagasta skaistāko māju uzspridzināja. 3.rotas 1.vada komandieris Pauls Vanags apliecināja, ka leģionāriem atkāpjoties pēc kaujām māja palikusi nesagrauta un „tīra”, t.i. nemīnēta.
Uz „Mazratniekiem” bija vērsta Sarkanās armijas uzbrukuma smaile. Aizstāvot šīs pozīcijas krita daudz 3. rotas karavīru. Saņemot papildspēkus no rezervistiem, pozīcijas tika noturētas. Leģionārs Jānis Krisons stāstīja, ka no 3.rotas krituši 26 karavīri, to starpā rotas komandiera ziņnesis Egils Krustiņš, kurš nonāvēts pretinieka tanka tiešā trāpījumā. Kauju laikā šie karavīri tika apbedīti pie „Torbām” Mores pagastā.
Vairāku apbedījuma vietu leģionāru sarakstus ar datiem, kas norakstīti no krustu plāksnītēm, slepenībā glabāja Mores pagasta iedzīvotāja, neuzticot tos nevienam līdz pat savai nāves stundai. Mantinieki sarakstus nodeva Mores muzejam. Atmodas laikā sākot ar 1989.gadu līdz 1994.gadam notika leģionāru pārapbedīšana izveidojot Latviešu leģiona karavīru kapus pie Roznēnu ozola.
Par kareivi Erhardu (Egilu) Krustiņu īpaši atmiņās pakavējās tolaik jauna meitene no Mālpils pagasta, kas visu mūžu glabājusi vēstules no karavīra, kuru nekad savā dzīvē netika redzējusi. Puiši no frontes rakstījuši meitenēm, pat nepazīstamām. Meitene, tantes mudināta, atbildējusi un tā apmēram gadu ceļojušas sirsnīgas vēstules.
Kara ceļi veduši E.Krustiņu arvien tuvāk Mālpilij un meitenes mājām. Pēdējā saņemtajā vēstulē 1944.gada 19.septembrī E.Krustiņš raksta:
„Dzimtenes frontē,
kaut kur latvju kūts steliņģī”
„Sveicināts!
Liels paldies par Jūsu vēstuli, kuru saņēmu jau labi sen atpakaļ, bet nebija izdevības un laika Jums atbildēt .Arī pasts kārtīgi nedarbojas. Es faktiski nezinu, vai esmu Jums atbildējis vai nē, bet rakstīt Jums rakstīju. Arī Jūs man varējāt rakstīt, ja no manis atbildi nesaņēmāt.
Patreiz mums zēniem iet puslīdz labāk, dabūjām mazliet nostiprināties un tagad varam jau arī kārtīgi uzelpot, agrāk to nevarēja, bet tagad ir daudz vairāk zēnu un puslīdz iet labi. Tikai krievi ar smagiem ieročiem briesmīgi mūs apmētā, tā ka galva ir pilnīgi dulla, kā spainis. Arī man jau otro nedēļu sāp galva. Patreizējā apmešanās vieta mums ir kāda kūts, ēdam, dzeram un dzīvojam šeit. Ēšana ir laba, tikai jākauj un jāpagatavo viss pašiem. Pa dienu ārā gan rādīties nevar, jo tad sāk mētāt ar mīnām. Jūsu skolas biedru neesmu ilgi saticis, vai viņš Jums raksta jeb ne. Sakiet, vai Jūs vēstuli rakstījāt no Kastrānes jeb Jūsu draudzene? Man liekas, ka Jūs to nerakstījāt, ka Jūs labu par mani sapņojāt. Arī Jūs man bieži vien nedodat mieru, redzēju Jūs jau trīs reizes, ka bijām Rīgā. Nupat velns viena mīna izskrēja cauri kūts jumtam, bet bija kļūme un neeksplodēja. Es vakar tā nodomāju, ka būs pie Jums jāaiziet ciemos, jo tālu no Jums vairs neesmu, tik mazliet bailes no Papa un mammas. Bet sakiet kā mums tā noruna ar to ģīmetni, es savu izpildīju, ceru, ka darīsiet to pašu.
Savādāk viss pa vecam, kaujas iet uz priekšu un atkal atpakaļ. Grūti jau ir skatīties, ka dzimtenē soļo krievi, dedzina mājas un labību. Nez ko viņi ar sievietēm dara, kad biju pie Aiviekstes, tad redzēju, ka apm. 25 latvju sievietes un meitenītes, kā Jūs, sadzina vienā mājā, upes otrā pusē. Vēlāk viena meitene Jūsu vecumā bija izbēgusi, pieskrēja pie krasta un sauca, lai ceļot pāri, arī viņu pārcēlu, tā stāstīja ka pagaidām ar viņām krievi neko nedarījuši. Krievi ņēmuši viņas tamdēļ līdzi, lai mēs nešautu. Bet nebija lemts mums ilgi tur palikt, jo bija jāatkāpjas.
Sakiet vai pie Jums viss ir ievākts mājās, rudzi nopļauti, utt. droši vien, ka ir.”
Šoreiz beigšu savu vēstuli un gaidīšu Jūsu.
Ar mīļu sveicienu
Egis.
Vairs dzimtenē neskan ieleja, mežs,
Jo dzimteni bradā ienaidnieks svešs.”
Mores kauju laikā jaunos cilvēkus šķīra vien 6 kilometri, kauju krustugunis un liktenīgais šāviens - uz visiem laikiem.
Sirma kundze no Mālpils noliek ziedus Mores Latviešu leģiona karavīru kapos pie plāksnītes ar uzrakstu Erhards Krustiņš, kar. (27.08.22. – 28.09.44.)
Mores kaujās kritušo un bezvēsts pazudušo skaits tika lēsts ap 186 karavīri pēc 1. bataljona komandiera maj. Praudiņa ziņām. Karš ir karš un uzskaitē iespējams tika pielaistas kļūdas. Ir zināms, ka Mores kauju piemiņas parka granīta plāksnē iekalti karavīru vārdi četriem bez vēsts pazudušiem karavīriem, bet tie ir nodzīvojuši garu mūžu dažādās Latvijas vietās.
Izrādās, ka cīņu biedru atmiņa vēl glabā ziņas par tiem, kas šobrīd zināmos sarakstos nav fiksēti. Šoziem tikāmies ar leģionāru Kārli Zīraku, kas karojis Mores pagastā ierakumos pie Kārtūžu muižas. Viņam tieši blakus snaipera lode nonāvējusi cīņu biedru kaprāli Rubenbergu. Kareivji viņu apbedījuši muižas parkā pie lielā ozola. 94 gadu vecais kungs ir gana sparīgs un solīja vasarā atbraukt un parādīt šo vietu.
Kārļa Zīraka dzimtās mājas ir Drabešu pagastā. No kuplās 8 bērnu ģimenes pieci brāļi iesaukti vācu armijā un pēckara likteņi dzimtai izvērtās traģiski.
Ja kara ceļi lielākai daļai sākās līdzīgi – iesaukums vācu armijā, tad liktenis pēc kara ļoti dažāds – nometnes, izsūtījums, represijas ģimenēm, liegums iegūt izglītību, ierobežojumi darba izvēlē un dažādi citi ierobežojumi vēl daudzu gadu garumā pēc kara.
Katra atsevišķa cilvēka stāsts un visu atmiņas kopumā veido skatu uz mūsu tautas likteni laikmeta griežos. Tur gūstam atbildes uz jautājumiem un apstiprinājumus faktiem. Tā ir tautas saglabātā vēsture.
Izmantoti materiāli un foto no Mores kauju muzeja krājuma.
Biedrības „Mores muzejs” vadītāja Anta Brača
Muzeju nakts Mores kauju muzejā 2014.gada 17.maijā
Amatniecības izstādes Mores kauju muzejā
2014.gada tūrisma sezonā Mores kauju muzeja 2.stāvā apmeklētāji var iepazīties ar divām jaunām amatniecības izstādēm:
1. „Rotkaļa Antona Brača dzintara kolekcija”.
2. „Skaidrītes Vasiļjevas unikālie adījumi”- rokdarbnieces Tautas daiļamata meistares personālizstāde.
Izstādes iekārtotas ar Siguldas domes atbalstu.
Muzeju nakts Mores kauju muzejā
2014.gada 17.maijā no 18:00 – 24:00
2014. gada 17. maijā visā Latvijā norisināsies gadskārtējie Muzeju nakts pasākumi. Turpinās Muzeju nakts trīsgadīgais cikls, iezīmējot Raiņa trejkrāsu sauli un Latvijas dārgumus. Šogad iemirdzēsies sarkanā – dzintara krāsa.
Mores kauju muzejā ar Siguldas novada domes atbalstu, Mores tautas nama pašdarbnieku, biedrības „Reāls piedzīvojums” un muzeja brīvprātīgo piedalīšanos notiks pasākums ar daudzpusīgu programmu:
- 18:00-24:00 Muzeja ekspozīciju un jaunas adīto tērpu izstādes apskate.
- 18:30-19:00 Rotkaļa Antona Brača dzintara kolekcijas un darbu izstādes apskate un tikšanās ar autoru.
- 19:00-19:30 Dzintara apstrādes amata demonstrējumi.
- 19:30-20:30 Mores tautas nama pašdarbnieku programma „Sārtā virpulī” ar sieviešu vokālā ansambļa „Ceriņi”, deju kolektīva „Dāmītes” dalību un apmeklētāju līdzdarbošanos.
- 20:00- 22:00 Atrakcijas, veiklības sacensības, erudīcijas spēles:
- Viktorīna „Ko zini, ko uzzināji par dzintaru”.
- Muzeja krājuma video un foto demonstrējumi.
- Ugunskura iekurināšana un „Burvju tējas” vārīšana, izmantojot dabā satopamos ārstniecības augus, un baudīšana.
- Veiklības sacensības un atrakcijas ar pasākuma un militāra muzeja tematikai atbilstošu ievirzi.
- 20:00- 22:00 Mores vietējo kulināru izstrādājumi „Bufete - Mores garša”
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā! Ieeja bez maksas.
Informācija par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu īstenošanu 2014.gadā Mores kauju muzejā.
Lauku atbalsta dienests apstiprinājis trīs biedrības „Mores muzejs” projektu konkursos iesniegtos projektus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas (ELFA) pasākuma ‘Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā (LEADER) ietvaros īstenošanai 2014.gadā
1. Projekts Nr.13-04-LL01-L413201-000015 „Publiskās infrastruktūras pilnveidošana pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai Mores muzeja teritorijā”
Projekta mērķis: Uzbūvēt pietiekoši plašu nojumi pasākumiem muzeja teritorijā, pieejamu cilvēkiem ratiņkrēslā.
Projekta finansiālais atbalsts: Publiskais finansējums EUR 14 228.72
Projekta īstenošana:
- Izpildītājs biedrība „Mores muzejs”;
- Termiņš no 16.05.2013. līdz 27.12.2014.;
- Vieta „Kalna Kaņēni”, Mores pagasts, Siguldas novads.
2. Projekts Nr. 14-04-LL01-L413201-000001 „Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un kvalitatīvai nodrošināšanai Mores muzeja teritorijā”.
Projekta mērķis: Iegādāties galdus un solus lietošanai brīvā dabā muzeja teritorijā sabiedriskām aktivitātēm un volejbola laukuma piederumus sportiskām aktivitātēm.
Publiskais finansējums: EUR 2540.73
Projekta īstenošana:
- Izpildītājs biedrība „Mores muzejs”;
- Termiņš no 29.04.2014. līdz 31.12.2014.;
- Vieta „Kalna Kaņēni”, Mores pagasts, Siguldas novads.
3. Projekts Nr. 14-04-LL01-L 413202-000007 „Kultūrvēsturisko priekšmetu ekspozīcijas telpa-noliktava Mores muzeja teritorijā”
Projekta mērķis: Uzbūvēt ekspozīciju telpu-noliktavu muzeja eksponātu saglabāšanai un apskatei.
Publiskais finansējums: EUR 12 688.98
Projekta īstenošana:
- Izpildītājs biedrība „Mores muzejs”;
- Termiņš no 20.04.20143. līdz 31.12.2014.;
- Vieta „Kalna Kaņēni”, Mores pagasts, Siguldas novads.
